Saulrieta nokrāsās, debesis tik dzidras kā okeāns,
klusītēm jūra šalc un viļņi apskalo krastus ;
manu pēdu pirksti smiltīs mirkst ,
un mati vējā dejo, es dejoju tiem līdz.
Tavs tuvums un šīs sajūtas kā bezgalīgs stāsts.
Trausls pieskāriens , tūkstošiem domas ap mani vijas,
bet tikai viena doma aizskar patiesās sirds stīgas.
Es paveru savu skatu tālienē no kurienes atskan šīs skaņas -
es Tevi mīlu, tas ir viss , ko tās saka...
Autors ( Una Berga, plkst.01:00 )