Muzikālā izrāde "Laimes Rekviēms"

PAR IZRĀDI

Dramatiska izrāde par mums pašiem. Par mīlestību un sapņiem, atmiņām un cerībām, zaudējumiem un jaunām iespējām.

Ronalds ir mērķtiecīgs uzņēmējs ar stipru gribasspēku, drosmīgiem sapņiem un lieliem plāniem. Viņam it kā ir viss, pēc kā daudzi tikai kāro, taču, vai ar to pietiek, lai nesalūztu no nepārtrauktās spriedzes, no cēlumiem, kritumiem un meklējumiem un sasniegtu iecerēto, nenodarot pāri sev un saviem mīļajiem? Negaidītu sakritību rezultātā Ronalds ar radiem un draugiem nokļūst situācijā, kas viņam sagādā vienreizēju iespēju - uz mirkli apstāties un paraudzīties uz visu no malas. Vai redzētais viņu apmierinās? Un galvenais, vai vispār iespējams vēl kaut ko mainīt?!

https://www.youtube.com/watch?v=mcfB0-anCYE 

Video DVD formātā iegādājies kristiešu centra "Prieka Vēsts" grāmatu veikalā svētdienās pirms un pēc dievkalpojuma. DVD cena - 12.00 EUR.
Pirkumā ietilpst izrādes un bonusa video. Pieejami subtitri latviešu, angļu un krievu valodās.

Kristīgais centrs "Prieka Vēsts" atrodas Bērzaunes ielā 6, Rīgā.

Jāatzīst, ka pirmo reizi piedalījos tik vērienīgā izrādē spēlējot aktrises lomu kā "mīļākā".
Emociju bija daudz un satraukums bija liels. Vislielākās bailes bija aizmirst kādu kustību, kādu vārdu un "tad ko"?. Pirmo reizi mūžā pārvarēju savas bailes stājoties publikas priekšā, kur aptuveni 1700+ cilvēki vēroja katru Tavu kustību un klausījās katru Tavu vārdu.

Kopš bērnības biju radusi uzstāties auditorijas priekšā, piedalījos dažādos pasākumos, mūzikas konkursos, dejošanā un daudz ceļoju apkārt.  Man nekad nebija problēmu atrasties publikas priekšā, bet laikam ejot, pusaudžu gadiem sākoties, man iestājās panikas lēkme stāvot publikas priekšā. Kad man bija gadi 17, es nespēju normāli izteikt to, ko es vēlētos izteikt. Vienmēr sanāca tā, ka man pazuda doma, pazuda vārdi, iestājās panika, es nezināju vairs kur iet, ko darīt, kāpēc es kaut ko stāstu, kāpēc ir šī auditorija. Mani pārņēma bailes, es sāku drebēt ļoti acīm redzamā veidā kā APŠU LAPA un visbiežāk, es spēju pateikt dažus neloģiskus teikumus, un tad ātri vien nozust no visu acīm, kas bija arī mans mērķis, lai neviens mani vairs nevērotu.

Gadiem ejot, jo biežāk man bija atkal jāuzstājās publiski dziedot savā baznīcā, es turpināju turēt acis ciet, jo tad jutos vislabāk. Es neredzu nevienu un spēju justies brīvi. Tiklīdz kā atvēru acis, es atkal jutu uztraukumu. Bet paldies Dievam par spēku un izturību, un pacietību šajā sfērā, jo šī bija mana VISLIELĀKĀ UZVARA, kopš es sevi atceros. Man nācās gan dejot, gan runāt publikas priekšā, gan dziedāt ļoti augstās tonolitātēs, un man šķita, ka es to nekad nespēšu. 

Izrādei sākoties, man trīcēja kājas. Man likās, ka tūlīt noģībšu. Desmitiem reižu skrēju uz labierīcībām, kas man vienmēr notiek stresa pamatā.  Ļoti daudz lūdzu Dievu. Nevarēju nomierināties, jo šķita, ka vēl ar to kleitu - nokritīšu uz skatuves ejot. Tad es sāku domāt, ko man darīt tādā situācijā, kā man iziet un apiet tādu situāciju.. un ja nu tas.. un ja nu šitais. Un tā tās domas man visu laiku bija prātā.

Mirklī, kad es izgāju uz skatuves, es sajutu tādu spēku un Dieva klātbūtni. Es sajutu mieru, kaut arī biju ļoti satraukusies. Un te nu es biju.. kopā ar visiem pārējiem aktieriem. Stāvot uz skatuves, kuru vēroja tobrīd 2000 cilvēki.

Es nekad nebiju domājusi, ka ko tādu spēšu, bet es ticu un zinu, ka viena un bez Dieva, es to nespētu izdarīt. Izrādes laikā jutu lielu svaidījumu un mieru. Es varēju gan norunāt to, kas man bija jāsaka ar visām emocijām, gan izdejot deju, kas man prasīja piepūles dēļ kleitas, lai nesapiņķerētos, gan arī izdziedāt dejas laikā ar visām kustībām augstās tonolitātes.

Es jutos ļoti gandarīta, bet vēl jo vairāk, kad tas viss beidzās, jo tad man šķita - nu viss ir aiz muguras. BEIDZOT! Kaut arī es ļoti izbaudīju šo laiku un sadraudzību ar cilvēkiem, ar kuriem mēs satuvinājāmies kā viena liela ģimene. Katrs savā veidā unikāls un radoša personība. Bija interesanti šeit būt un to visu piedzīvot. Bailes bija pazudušas. Jau izrādes beigās, es jutu - tas ir beidzies, Tu to paveici, Una! Tev izdevās! 

Es tiešām baidījos, ka ieraugot publiku, es sastingšu, jo apzinos, ka man nepatīk, kad es nenonāku auditorijas priekšā, kur visa uzmanība tajā brīdī ir uz Tevi un visi skatās un klausās, jo bija arī reizes manā dzīves laikā, kad es stipri raudāju pēc tādiem gadījumiem, kad skrēju pirms un pēc tādām uzstāšanās reizēm uz tuoleti izvemties, kad drebēju tik stipri, ka nespēju nostāvēt un beigās aizgāju prom no auditorijas, domādama, ka varbūt citu reizi iziešu liecināt vai izdarīt to, kas man ir jādara.

Bet Dievs ir labs un uzticams! Viņš dod Tev mieru un spēku pārvarēt jebkuras Tavas lielākās dzīves bailes un sajūtas! Esmu pateicīga savai draudzei par šo iespēju, kad varēju šeit būt un uzstāties, kā arī pateicīga Dievam, ka Viņš bija ar mani, ir un būs vienmēr.

Šī bija lieliska pieredze! Lielisks sadraudzības laiks ar cilvēkiem man apkārt, kā arī lielisks laiks kopā ar Dievu - procesam ejot, kad Viņš mainīja gan manu skatu uz kaut kādām konkrētām lietām, gan arī manu pašas būtību.

Teikšu atklāti , ka tēls "mīļākā", nebūt nebija tā vieglākā loma, ko izspēlēt ar visām emocijām. Nekad nebiju bijusi tādā lomā savā dzīves laikā, tāpēc arī man bija grūti saprast tādas sievietes, kas ir bijušas šādās situācijās, bet es biju piedzīvojusi tieši pretēji, ka es esmu tā nevainīgā meitene, kura cieš no tā, ka puisis aiz muguras ir spēlējies ar manām jūtām un veidojis divas dažādas attiecības vienlaicīgi. Līdz ar to.. es spēju izjust to savādāk un no cita skata punkta.

Bet paldies Dievam par spēku un dziedināšanu! Dievs ir Varens un uzticams!

Un vienmēr atmaksā ar labu!

Uztici Dievam savus sapņus un arī savas bailes! Viņš zin , ko dara un kā Tev var palīdzēt!

Viss gods Dievam.